Petition richtet sich an: Petitionsausschuss des Europäischen Parlaments

Lūgumraksta iesniedzējs norāda, ka nopietns konkurences noteikumu pārkāpums, kas saistīts ar būvdarbu konkursa procedūru, ir izraisījis ilgstošu juridisku strīdu ar reģionālajām iestādēm, kas ietver vairākus lūgumraksta iesniedzēja mēģinājumus panākt, lai administratīvā tiesa šo procedūru atzītu par spēkā neesošu. Pēc tam, kad lūgumraksta iesniedzējs bija pārliecinājies, ka konkursa procedūra ir krimināltiesību pārkāpums (sk. „Informācija”1(1)), viņš iesniedza vairākas sūdzības Apūlijas reģionālajām iestādēm, lai panāktu, ka tiek atcelts sākotnējais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus un ka tas tiek aizstāts ar procedūru, kas atbilst godīgas konkurences noteikumiem. Ņemot vērā reģionālo iestāžu pastāvīgo bezdarbību, lūgumraksta iesniedzējs iesniedza administratīvu pārsūdzību Valsts padomē (sk. „Informācija” 1(2)), kura divas reizes lēma par labu lūgumraksta iesniedzējam attiecīgi 2015. un 2017. gadā. Pa to laiku reģionālās iestādes pastāvīgi atteicās atcelt kļūdaino konkursa procedūru un izsludināt jaunu konkursu, pamatojoties uz to, ka dienā, kad tika pieņemts pirmais Valsts padomes nolēmums, būvniecības darbu atsākšana no nulles būtu bijusi pārāk dārga (sk. „Informācija” 1(3)). Neraugoties uz tās diviem spriedumiem, ar kuriem reģionālajām iestādēm tika uzdots atcelt konkursa procedūru un veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, strīds tika nodots izskatīšanai Valsts padomē trešo reizi (skat. „Informācija” 1(4)). Tomēr trešais spriedums (2018. gada 5. jūnijā) daļēji atšķīrās no iepriekšējiem spriedumiem, jo Valsts padome, norādot, ka ēka ir gandrīz pabeigta, nenoteica tās nojaukšanu, nemaz nerunājot par jaunu konkursa procedūru (sk. „Informācija” 1(5)). Savā galīgajā nolēmumā (2019. gada 28. maijā) tā arī liedza parakstītājam tiesības uz zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz to, ka darbi jau bija neatgriezeniskā stadijā (sk. “Informācija” 1(6)). Visbeidzot, lai pamatotu savu prasību, lūgumraksta iesniedzējs atsaucas uz ES Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies, pārkāpjot ES tiesību aktus, šajā gadījumā LESD 101. pantu un Direktīvu 2004/18, ar ko paredz noteikumus par būvdarbu valsts līgumiem (sk. “Informācija” 2.1), ciktāl tie izriet no pēdējās instances tiesas – Valsts padomes – nolēmuma. Viņš norāda, ka šajā gadījumā ir izpildīti visi Tiesas izvirzītie nosacījumi (sk. „Informācija” 2(2)). Tādēļ viņš aicina ES sākt procedūru par Līguma un sekundāro tiesību aktu pārkāpumiem attiecībā uz brīvu konkurenci, kā arī par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pārkāpumiem attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu.