Par Itālijas skolotāju varbūtēju diskrimināciju procedūrā, kas reglamentē mācību personāla iekļaušanu rezerves sarakstos 

Lūgumraksta iesniedzējs apraksta varbūtēju diskrimināciju, kas, pamatojoties uz Valsts padomes plenārsēdē pasludinātu spriedumu (2017. gada 20. decembra spriedums Nr. 11), varētu skart 55 000 skolotāju, kuriem ir ne-universitātes tipa augstskolu diplomi ("diploma magistrale"). Spriedums ir nelabvēlīgs lūgumraksta iesniedzēja nodarbinātības kategorijai, proti, jautājumā par to, vai skolotājus, kam vidusskolas skolotāju diplomi izsniegti līdz 2001./2002. gadam, pēc pastāvīgo piemērotības (rezerves) sarakstu pārveidošanas par slēgtiem rezerves sarakstiem ("graduatorie ad esaurimento" — GAE) ir vai nav likumīgi iekļaut šajos sarakstos, un kā viens no argumentiem tajā ir minēts, ka ar "diploma magistrale" apliecināta kvalifikācija nav pietiekams pamats iekļaušanai GAE sarakstos. Šis spriedums ir pretrunā Valsts padomes VI palātas iedibinātajai judikatūrai un nozīmē, ka attiecīgajiem skolotājiem tiktu liegta mācīšanas iespēja valsts skolās un akreditētās (daļēji privātās) skolās. Turklāt aptuveni 10 000 skolotāju, kas pieņemti darbā saskaņā ar beztermiņa darba līgumiem, varētu tikt atlaisti, lai gan viņu pastāvīgie amati jau ir apstiprināti. Nevienlīdzīgā attieksme pret Itālijas skolotājiem, kurus skar iepriekš minētais spriedums, ietekmētu arī citu dalībvalstu, piemēram, Rumānijas, valstspiederīgos, kam ir atļauts mācīt Itālijas pamatskolās, ja viņiem ir Itālijas skolotāju "diploma magistrale" pielīdzināmi ārvalstu diplomi. Visbeidzot, Valsts padomes plenārsēdes nolēmums ir pretrunā 5. klauzulai pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas pievienots Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK, jo tas, ka daži skolotāji netiktu iekļauti GAE slēgtajos rezerves sarakstos, nozīmē, ka skolotāji, kuriem ir "diploma magistrale", nevarētu izmantot efektīvus preventīvus vai soda pasākumus, kas saistīti ar viņu terminēto līgumu nelikumīgajiem (10 gadu) atjaunojumiem. Turklāt tas būtu pretrunā 3. un 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.