Par Uzraudzības komisijas rīcības brīvību saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs (LESD 17. un 258. pants) 

Verzoekschrift gericht aan: Petitionsausschuss des Europäischen Parlaments

Lūgumraksta iesniedzējs, atsaucoties uz pilnvarām, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar ES Līgumu (17. panta 1. punkts), kad tā "uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa", un tās "Līgumu uzraudzītājas" lomu, sūdzas, ka šis noteikums sniedz Komisijai lielu rīcības brīvību saistībā ar to, "vai" un "kad" pieņemt lēmumu sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalstīm, kuras nepilda savas saistības (LESD 258. un 260. pants). Lai to apliecinātu, viņš citē tekstu no Komisijas 2017. gada 19. janvāra paziņojuma "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu" (2017/C 18/02). Komisija 3. punktā nosaka, ka šīs rīcības brīvības izmantošana ir atkarīga no stratēģisku prioritāšu noteikšanas (citējot Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, tostarp 1998. gada 14. septembra spriedumu lietā T-571/93, kur uzsvērts tas, ka iedzīvotāji nespēs panākt lietas sekmīgu rezultātu pret Komisiju, ja tā atsakās uzsākt pārkāpumu procedūru). Šā paziņojuma pielikuma 8. punktā Komisija min viena gada termiņu iedzīvotāju sūdzību izmeklēšanai, bet uzsver, ka šis termiņš nav galīgs. Lūgumraksta iesniedzējs arī min Eiropas Ombuda secinājumus, kas izdarīti stratēģiskajā izmeklēšanā par pārkāpumu procedūras laiku un pārredzamību (2017. gada 14. septembra lēmums) un kas, lai gan atzīst, ka iepriekš minētais paziņojums ir pozitīva liecība par to, ka Komisija labi apzinās šo problēmu un plāno to novērst, izvirza astoņus ieteikumus, lai šajā jomā panāktu nozīmīgu progresu. Nobeigumā lūgumraksta iesniedzējs aicina Parlamentu iejaukties ar atbilstīgiem tiesību aktiem, lai samazinātu Komisijas rīcības brīvību saistībā ar dalībvalstu kontroles pilnvaru izmantošanu, kas izsaka tās kā Līgumu uzraudzītājas lomu.