Par iespējamu cilvēku tirdzniecības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu laikā, kad tiek nodarbināti trešo valstu darba ņēmēji 

Lūgumraksta iesniedzējs, darba ņēmējs no Ukrainas, no 2016. gada beigām līdz 2019. gada sākumam bija nodarbināts Polijā ar pagaidu darba aģentūras starpniecību. Pēc viņa domām, aģentūru vadītāji izgudroja krāpniecisku nodarbinātības sistēmu, lai ar tās palīdzību izmantotu darbiniekus, nesniedzot viņiem nekādas sociālās garantijas. Nodarbinātības nosacījumi bija nedroši attiecībā uz šo darbinieku veselību un, raugoties no Polijas tiesību aktu viedokļa — nelikumīgi. Viņš raksta, ka vairāk nekā divu gadu laikā, kamēr viņš ar šīs aģentūras starpniecību sniedza ārpakalpojumus, lielākā viņa algu daļas netika deklarēta un aplikta ar nodokli, kā arī netika maksāts par virsstundām. Šajā saistībā viņš ir vērsies pie Polijas regulatīvajām iestādēm, tiesu iestādēm un plašsaziņas līdzekļiem. Lūgumraksta iesniedzējas galvenās apsūdzības ir saistībā ar iespējamiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2018/1673 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu krimināltiesībās pārkāpumiem.