Par pieaugušo aizsardzības veicēju Eiropas juridisko statusu 

Lūgumraksta iesniedzējs uzsver, ka Francijā aptuveni 800 000 pieaugušo tiek piemēroti aizsardzības pasākumi un ka 75 % gadījumu tā dēvēto aizsardzības veicēju personu vai struktūru administratīvu kļūmju, krāpšanas, vardarbības vai varas ļaunprātīgas izmantošanas dēļ tiek pieļauta mantas piesavināšanās vairāku miljonu EUR apmērā par labu pilnvarotajām struktūrām, kaitējot tā dēvētajām aizsargātajām personām. Lūgumraksta iesniedzējs norāda arī uz nepilnīgajiem kontroles mehānismiem, jo dienestiem, kas ir atbildīgi par attiecīgo gada pārskatu pārbaudi, nav pieejami pietiekami laika un personāla resursi. Aizsardzības veicējs var pārstāvēt aizsargāto pieaugušo konkrētu darbību veikšanā, vai arī pārstāvība var būt vispārēja. Aizsardzības veicēju ieceļ tiesa pēc tam, kad tā uzklausījusi civillietu prokurora viedokli. Aizsargājamais pieaugušais par procedūru netiek informēts. Lūgumraksta iesniedzējs arī norāda — ja tiesa ieceļ aizsardzības veicēju, tiek apdraudētas šīs tiesas veiktās uzraudzības darbības, un tiesību aktos, iespējams, ir būtiski trūkumi, kas nodrošina plašas iespējas veikt pārkāpumus. Aizsardzības veicējam savā darbībā jāievēro pienācīgas rūpības princips, taču lūgumraksta iesniedzējs uzskata, ka tas netiek ievērots. Lūgumraksta iesniedzējs apgalvo, ka atbildīgās iestādes sistemātiski noraida ģimenes locekļu iebildumus attiecībā uz viņu ģimenes locekļu neatbilstīgu aizsardzību. Lūgumraksta iesniedzējs atsaucas uz Pamattiesību hartu un Cilvēktiesību konvenciju, jo uzskata, ka pilnībā ir pārkāptas vairākas personas tiesības, liekot apšaubīt aizsargātās personas esību. Šajā saistībā lūgumraksta iesniedzējs, pamatojoties uz NVO saņemtajiem ziņojumiem, aicina ES pēc iespējas drīzāk izvērtēt iespēju noteikt ES mēroga juridisko statusu pieaugušo aizsardzības veicējiem, nodrošinot aizsargāto personu cilvēka cieņas aizsardzību, ņemot vērā to neaizsargātību.