Par nepieciešamību grozīt jauno Likumu par brīvības atņemšanas soda izpildi Lietuvā 

Lūgumraksta iesniedzējs analizē to, kā tiek īstenots Lietuvas likums par brīvības atņemšanas soda izpildi tādām personām, kuras ir apcietinātas un/vai notiesātas par noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši attiecībā uz tām ļoti bieži piemēroto ierobežojumu zvanīt citām personām un/vai satikties ar tām.Viņš uzskata, ka aizliegums zvanīt pa tālruni vai satikties ar cilvēkiem, jo īpaši ģimenes locekļiem, tostarp nepilngadīgajiem bērniem, bieži vien rada milzīgu psiholoģisku spiedienu uz apcietinātajām personām un šā likuma izņēmuma noteikuma ļaunprātīgu izmantošanu (22.–23. pants) no tiesu iestāžu un pirmstiesas ieslodzījuma vietu uzraugu puses. Izņēmums paredz izsmeļošu to gadījumu sarakstu, kuros apcietinātajām personām var tikt noteikti ierobežojumi. Lūgumraksta iesniedzējs uzskata, ka prokurori un citi tiesas darbā iesaistītie, iespējams, sistemātiski atsaucas uz tiem visiem, kas no juridiskā viedokļa neizturot nekādu kritiku. Ierobežojumam vajadzētu būt vismaz piesaistītam skaidram laika periodam, un nepieciešams to konkrēto personu iedalījums kategorijās, ar kurām nevar satikties vai kurām nevar piezvanīt.Lūgumraksta iesniedzējs uzskata, ka aizliegums zvanīt radiniekiem vai satikties ar tiem un jo īpaši apcietinātās personas nepilngadīgajiem bērniem ir nesamērīgs un dažos gadījumos var būt līdzvērtīgs psiholoģiskai spīdzināšanai. Tas attiecas gan uz apcietināto, gan uz viņa ģimenes locekļiem.Lūgumraksta iesniedzējs atsaucas uz konstitucionālo vienlīdzības principu kā tādu, ka cilvēktiesības nevar tikt pārkāptas. Viņš aicina grozīt likumu, attiecībā uz to, lai netiktu ierobežoti zvani un tikšanās ar tuviem ģimenes locekļiem, ievērojot tiesības uz ģimenes dzīvi un attiecīgo bērnu tiesības.