Par Eiropas regulu par etiķetēm, kurās norāda pārtikas produktu izcelsmi 

Lūgumraksta iesniedzēji ir nobažījušies par Regulas Nr. 1169/2011 īstenošanas regulas projekta saturu attiecībā uz pārtikas marķēšanu. Pēc viņu domām, izstrādes procesā esošā regula neatbilst to patērētāju gaidām, kas piedalījās 2018. gada 1. februārī rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā un vēlētos saņemt vairāk informācijas, ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas produkta galvenajai sastāvdaļai (kura veido vairāk nekā 50 % no produkta). Šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulu ir jāpieņem attiecīgi īstenošanas akti (sk. 26. panta 3. un 8. punktu). Tomēr īstenošanas regulas projektā Komisija, šķiet, nav ievērojusi Eiropas līdztiesīgā likumdevēja piešķirtā atbrīvojuma ierobežojumus, jo īpaši, neattiecinot pienākumu norādīt galvenās sastāvdaļas atšķirīgo izcelsmi uz reģistrētām preču zīmēm un plašākā izpratnē paļaujoties, ka uzņēmumu īpašnieki izpildīs šo pienākumu kā labas gribas žestu. Viņi pēc saviem ieskatiem var lemt par to, cik detalizētu informāciju par galveno sastāvdaļu izcelsmi norādīt. Paradoksāli, bet šķiet, ka attiecībā uz pārtikas produktiem, kas apzīmēti ar ģeogrāfisku norādi, kura pazīstama kā aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), šī informācija ir nepilnīgāka nekā attiecībā uz pārtikas produktiem bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Turklāt, tiklīdz īstenošanas regula stāsies spēkā (paredzams, ka tas notiks 2019. gada aprīlī), valstu noteikumi par dažu pārtikas produktu, tostarp piena produktu, medus, augļu un dārzeņu, zivju un liellopu gaļas, izcelsmi zaudēs spēku, radot risku patērētājiem, jo tiks samazināta informācija, kas viņiem pašlaik ļauj noskaidrot šo produktu izcelsmi. Šo iemeslu dēļ lūgumraksta iesniedzēji lūdz, lai Komisija atceļ attiecīgos atbrīvojumus un lai Eiropas Parlaments pauž viedokli par īstenošanas regulas saturu.